KINOFOTOFONO-
DOKUMENTU ARHĪVS
Vārds „arhīvs” cēlies no seno grieķu vārda „archeion” – valdīšanas ēka: jo – kas pārvalda arhīvus, senrakstus, tas pārvalda arī vēsturi. … Mūsu arhīvs ir milzu vērtība Latvijai, visai Baltijai. Kopējiem spēkiem tas mums ir jānosargā un jāizmanto mūsu Valsts un zinātnes labā.
Dr. habil. chem., Dr. hist. h.c. Jānis Stradiņš
Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA) dibināts 1919. gadā. Arhīva pirmie desmit darbības gadi aizritēja Rīgas pilī. 1929. gadā to pārcēla uz Daugavas kreiso krastu – agrāko pilsētas lombarda ēku. LVVA filiāle, kas glabā bijušo Rīgas pilsētas arhīvu, atrodas Vecrīgā – Palasta ielā 4.
LVVA krātuvēs ir vairāk nekā seši miljoni lietu. Tajās atrodas dokumenti, kas tapuši no 1220. līdz 1944. gadam.
LVVA fondu vērtīgākās kolekcijas veido Vidzemes un Kurzemes bruņniecības, Kurzemes hercogistes, Baltijas ģenerālgubernatora, Vidzemes un Kurzemes gubernatoru kanceleju dokumenti, kā arī muižu, baznīcu, draudžu un personu arhīvi. Krātuvēs atrodas Livonijas ordeņu mestru, Rīgas arhibīskapu, poļu un zviedru karaļu, Krievijas caru un nacistiskās Vācijas pārvaldes materiāli. Nozīmīga fondu sastāvdaļa ir Latvijas Republikas laika arhivālijas.
„Arhīvs ir kā bagātīgas kalnu raktuves, kur apzinātās vērtības ir dārgas un apbrīnojamas, bet neizraktās – vēl noslēpumainākas un iekārojamākas. … Tur ir viss – gan vēstures mīklas, gan to atminējumi. Bez arhīva jebkura pētniecība ir neiespējama, tā kļūst par kompilāciju.”
Dr. art. h.c. Imants Lancmanis,
Rundāles pils muzeja direktors
Latvijas Valsts
kinofotofonodokumentu arhīvs ir viena no valsts arhīvu sistēmas unikālām institūcijām, kas tika nodibināta 1963. gadā kā patstāvīga iestāde valsts arhīvu sistēmā.
Arhīvs veic Nacionālā dokumentārā mantojuma audiovizuālo (kustīgu attēlu ieraksts ar vai bez skaņas jebkurā informācijas nesējā), foto - t.sk. digitālo (nekustīgu attēlu fiksācija), skaņas dokumentu, kas veidoti ar jebkādu ieraksta vai fiksācijas tehniku uz attiecīga nesēja, elektronisko dokumentu un dokumentēto datu uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu.
Arhīvā esošais nacionālais dokumentārais mantojuma ir Latvijas nacionāla bagātība un atrodas valsts aizsardzībā.
Nacionālais arhīva fonds ir sabiedrībai nozīmīga Latvijas kultūras mantojuma daļa, kuru veido Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgi valsts varas un pārvaldes institūciju, citu valsts iestāžu, uzņēmumu un organizāciju, neatkarīgi no to pakļautības, kā arī fizisku personu veidotie un uzkrātie audiovizuālie, foto, skaņas, kā arī elektroniskie dati un dokumenti.
Nacionālā arhīva fonda audiovizuālo dokumentu kolekcijā ir iekļauti unikāli un vienreizēji kino dokumenti:
- Krievijas imperatora Nikolaja II viesošanās Rīgā 1910.g. - vecākā arhīva hronika;
- Latvijas Republikas 1920. - 1940. gadu kinohroniku un filmu kolekcija;
- Eduarda Tisē, Eduarda Krauca, Aleksandra Rusteiķa, Viļa Lapenieka, Voldemāra Pūces u.c. filmētās hronikas
Vērtīgas liecības ir 1940.gada Latvijas notikumu atspoguļojums hronikās, Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā filmēto kinohroniku kolekcija, kinožurnāli "Ausland Woche", "Ostland Woche", kurā redzami Otrā pasaules kara notikumi Latvijā un Eiropā;
Padomju perioda liecības ir Rīgas kinostudijā uzņemto kinodarbu kolekcija, kinožurnāli “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Sporta apskats”, “Pionieris”, "Karavīrs" u.c.filmas.
Latvijas kinodokumentālistu U.Brauna, H. Franka, A.Epnera, I.Selecka, A.Freimaņa un daudzu citu talantu veidotie kinodarbi.
Atmodas laika notikumus atspoguļo Rīgas Dokumentālo filmu studijas kinožurnāli un dokumentālās filmas, piem., P.Pakalna 1988 g. kinožurnāls “Padomju Latvija” (Atmoda), A.Apsīša “Diena pirms neatkarības” u.c.
Nacionālo dokumentāro mantojumu latviešu trimdas zemēs tapušie kinokadri, ko veidoja I.Linde, kā, piemēram, “Baltiešu izdošana 1946.g.” - sāpīgais zviedru valdības solis, izdodot Padomju Savienībai 1946.gadā leģionārus, dok. filma “Rīga. 1929.g.” - izteiksmīgi Vecrīgas un Rīgas centra ielu skati, Rīgas nozīmīgākās celtnes, Daugavas krastmala pie ostas, tirgus; V.Lapenieka filma par latviešu dzīvi Vācijas nometnēs “Kas mēs esam un ko mēs spējam”.
Nacionālā arhīva audiovizuālo dokumentu fondā ir fiksēta informācija par svarīgākajiem faktiem, notikumiem un norisēm Latvijas politiskajā, sociālajā, kultūras un starptautisko attiecību vēsturē, valsts aizsardzībā, iekšpolitikā, ārpolitikā un citās jomās, kur ir būtisks dokumentu autentiskums un zaudējuma gadījumā nav aizstājami no pierādījuma vērtības un autorības viedokļa.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir FIAT/IFTA (Starptautisko televīzijas arhīvu federāciju) un IASA(Starptautisko skaņu un audiovizuālo arhīvu asociāciju) aktīvs biedrs.
Tālr.: 67529822